Krievu valodā ir plašs izteiksmīgu līdzekļu klāsts. Viens no tiem ir sinekdoka. Tās izmantošanas piemēri krievu literatūrā atrodami diezgan bieži.
Piemēram, dažreiz runā daudzskaitļa vietā tiek izmantots vienskaitlis.
Likās, ka viss mirst klusumā -
Koki, putni, niedres, Klusa un ērgļa pūce, un mežacūka …
Tad - pērkons skāra bungas !!!
Dažreiz daudzskaitļa lietošana vienskaitļa vietā mums norāda uz to, ka šeit ir piemērots sinekdoha ceļš. Šādas nozīmes nodošanas piemēri, pamatojoties uz kvantitatīvām attiecībām no viena subjekta vai parādības uz otru, bieži atrodami arī daiļliteratūrā vai dzejā.
Jaunieši sevi diez vai iedomājas
Ne Rasmusens. Liktenis
Dod viņiem mācību: apturēt
Iekurt uguni. Viena uzslava!
Gadās, ka tās daļas nosaukums tiek izmantots, lai apzīmētu visu - tas ir arī sinekoda. Piemēri var būt šādi:
1. Viņš zināja, ka Nikishkino ciematā viņu gaida jumts un maize un sāls.
2. Viņa ganāmpulkos mēs saskaitījām simts divdesmit deviņas lielu ragu dzīvnieku galvas.
3. Un viņš nevarēja viņus pievilināt, septiņus naivu acu pāri, kas ar cerību klausījās viņā.
Lietojums vispārējā sugas nosaukuma vietā arī norāda, ka šajā gadījumā tiek izmantots sinekodoks. Šādas aizstāšanas piemēri ir šādi:
1. Ak, jūs neizglītotā zemnieku saimniecība! Pats internets nedarbosies bez modema.
2. Dvēsele dzied! Sveiki draugi - mana celmlauža jau no bērnības!
Ļoti bieži, tieši pretēji, vispārīga nosaukuma vietā tiek izmantots konkrēts nosaukums. Piemēram:
1. Nē, es šodien neiešu pastaigāties: mans santīms ir nožuvis, diemžēl …
2. Viļņi man liek bura uz priekšu …
Tālumā atkal zvana romantika!
Sinekdoha ir ļoti tuvu metonīmijai. Bieži literatūrzinātnieki strīdas par to, uz kādiem ceļiem izteiciens attiecas. Tas notiek tāpēc, ka metonīmija tiek veidota arī no parādību attiecību noturības, kaut arī nedaudz atšķirīga rakstura.
Puškina līnija “Visi karogi būs pie mums”, no vienas puses, tiks uzskatīta par “visi kuģi apmeklēs”. Tas ir, pastāv sinekoda - daļas nosaukuma lietošana, nevis viss.
Ja mēs uzskatām, ka vārdam “karogi” ir vārda “tauta” semantiskā slodze, tā ir tīri metonīmija.
Tādējādi mēs varam secināt, ka synechaha ir izteiksmīgs rīks, kas ļauj pārnest vērtību pēc kvantitatīvas pazīmes: no vienas uz daudzskaitļa un otrādi, no subjekta daļas uz visu. Tas arī nozīmē vispārīgas iezīmes aizstāšanu ar sugas iezīmi un, gluži pretēji, sugas iezīmi; atsevišķa objekta vai parādības nosaukums vispārīgāks vai daudzskaitlī, bet visa grupa - viens kopas pārstāvis.
Sinecdochi piemērus bieži var atrast parastajā, vietējā dzīvē.
"Mammu, vai tev tagad ir nauda, lai nopirktu man ābolu?" - jautā meitene veikala vecākiem. Lietojot runā, nevis nosaucot skaidru naudu, finanses kopumā, konkrētu aizvietotāju - vārdu “nauda”, bērns, pats to nezinot, lieto sinekodu.
Un vecais dedzīgais futbola līdzjutējs skumji paziņo: "Jā, pašreizējais līdzjutējs ir aizgājis vēl viens … Ne kā agrāk!" Visa fanu kopiena viņa runā tiek saukta tā, it kā tā būtu viena vienīga persona.
Tātad šādā veidā valodniecību nezinoši cilvēki viegli izmanto ceļu ar skanīgo vārdu “synecdoha”.
