Valdībā pieņemot 2013. gada izdevumu un ienākumu posteņus un plānošanas periodu no 2014. līdz 2015. gadam. Aktīvi tika apspriesti tā saucamie budžeta noteikumi. Tā bija ilgtermiņa programma ieņēmumu no naftas un gāzes izmantošanai. Nepieciešamība pēc tā ir lielā atkarība no peļņas no resursiem.
Budžeta noteikuma būtība
Programmas ieviešanas loģika ir tāda, ka esošo valdības saistību, izdevumu, kā arī ilgtermiņa investīciju projektu apjomam jābūt mazākam nekā iepriekšējos gados, piesaistot pašreizējām naftas izmaksām. Budžeta noteikumi - tā faktiski ir iepriekšēja vienošanās par finanšu ierobežojumiem, kuru mērķis ir saglabāt līdzekļus cenu svārstību gadījumā.
Jautājuma atbilstība
Krievijā pastāv dažādi fiskālā budžeta noteikumi. Tas, piemēram, ir noteiktu nodokļu likme. Tie ir noteikti reģioniem un pašvaldībām. Pastāv arī valsts parāda ierobežojumi, valsts līdzekļu deficīts un tā tālāk. Jaunie budžeta noteikumi naftas cenu noteikšanai 2012. gadā izraisīja daudz diskusiju. Fakts ir tāds, ka valsts fonds bija spēcīgā un diezgan bīstamā atkarībā no ienākumiem no naftas un gāzes. Jauna rīkojuma pieņemšana tiek uzskatīta par nozīmīgu lēmumu attiecībā uz Krievijas finanšu sistēmu un visu ekonomiku kopumā. Budžeta noteikumi ir metode, ar kuru bija paredzēts novērst ikgadējo nenoteiktību, kuras dēļ bieži tika izdarīti kļūdaini secinājumi par naftas cenu lielumu nākamajā gadā. Programmas nepieciešamība ir saistīta ar faktu, ka federālā finanšu fonda ieņēmumi ir daļēji atkarīgi no šīs izejvielas izmaksām.
Specifiskums
2013. gada stratēģiskie mērķi tika izvirzīti nākamo divu gadu finanšu politikas un plānošanas perioda centrā. Tie tika formulēti prezidenta dekrētos, Valsts ilgtermiņa sociāli ekonomiskās attīstības koncepcijā līdz 2020. gadam. Turklāt par pamatu kļuva pamatnoteikumi, kas ietverti valsts vadītāja budžeta paziņojumā. Bija plānots, ka 2013.-2015. sociālekonomiskās attīstības uzdevumi tiks risināti saistībā ar prioritāti - nodrošināt finanšu sistēmas makroekonomisko stabilitāti, stabilitāti un ilgtermiņa līdzsvaru. Bija paredzēts samazināt atkarību no ārējās ekonomiskās situācijas.
Galvenie mērķi
Galvenie uzdevumi, kas tiks atrisināti, izmantojot budžeta grāmatvedības noteikumu, ir:
- Makroekonomiskās stabilitātes stiprināšana un finanšu sistēmas ilgtspējas nodrošināšana.
- Stratēģijas izstrāde laikposmam līdz 2030. gadam.
- Parametru iestatīšana, saskaņā ar kuriem tiks veikta pensiju sistēmas izstrāde.
- Nosacījumu veidošana kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.
- Jauna starpvaldību mijiedarbības attīstības posma plānošana un ieviešana.
- Nodrošināsim nosacījumus Federālā budžeta likuma 2014. – 2016. Gadam sagatavošanai un ieviešanai programmatūras formātā.
- Krievijas Federācijas valsts saistību un aktīvu pārvaldības aparatūras uzlabošana.
- Nodrošināsim budžeta procesa atklātumu un caurspīdīgumu.
Noteikumu vispārīgais raksturojums
Makroekonomiskās stabilitātes un finanšu stabilitātes stiprināšana ar likumu noteiktie budžeta noteikumi. Tas ļaus:
- Samaziniet sistēmas atkarību no cenu svārstībām pasaules enerģijas tirgū.
- Palieliniet prognozēšanas precizitāti ilgtermiņā.
- Veidot nepieciešamo daudzumu Krievijas Federācijas suverēno līdzekļu.
Pieņemtie budžeta pieteikuma sastādīšanas noteikumi liek domāt, ka ieņēmumi no naftas un gāzes pārsniegšanas rezerves fondā tiek atskaitīti, ja palielinās izejvielu bāzes izmaksas. Fondu virziens tika ierosināts veikt pirms normatīvā rādītāja sasniegšanas 7% no IKP. Ja prognozētās naftas izmaksas nokrītas zem bāzes, tad budžeta deficīts, kas rodas ienākumu samazināšanās dēļ, tiks segts no rezerves fonda līdzekļiem. Pēc tam, kad tā apjoms sasniegs standarta vērtību, ir paredzēts pārskaitīt papildu ienākumus no naftas un gāzes nozares uz Nacionālo labklājības fondu. Daļu no šiem līdzekļiem var izmantot infrastruktūras un citu prioritāro programmu finansēšanai, kas neizraisa Krievijas Federācijas saistības.
Ieviešanas funkcijas
Budžeta noteikumi paredz vairākus obligātus noteikumus. Jo īpaši:
- Federālo fondu robežizmaksām nevajadzētu būt lielākām par ienākumu līmeni bāzes izmaksās, nevis par 1% no IKP.
- Nākamajam finanšu gadam plānoto izdevumu kopsumma nevar būt mazāka par apstiprināto federālo likumu attiecīgajam rādītāja finanšu periodam. Šajā gadījumā nosacīti pieņemtie zaudējumi netiek ņemti vērā.
- Kopējā plānotā izdevumu summa gaidāmā perioda pirmajā gadā bez nosacīti apstiprinātām izmaksām 2, 5% apmērā no tām nevar būt mazāka par federālo budžetu, kas apstiprināts attiecīgajam periodam.
Darbības mehānisms
Ja vidējā gada naftas cena pēdējos 3 gados, ieskaitot pašreizējo, ir noteikta līmenī, kas nepārsniedz bāzes cenu, tad, veidojot budžetu, pēdējo aprēķina pēc vidējās gada cenas noteiktajā trīs gadu periodā. Šīs shēmas priekšrocība, cita starpā, ir tā, ka aizsardzība tiek veidota no iespējamā galvenā indikatora spiediena (tāpat kā Stabilizācijas fonda laikā). Rezervju fonda atlikums 2008. gada beigās bija 9, 8% no IKP, nākamā gada beigās - 4, 7%, 2010. gadā - 1, 7%. Izdevumi no tā 2009. gadā sasniedza apmēram 3 triljonus rubļu. Visā Rezervju fonda darbības laikā pēdējās krīzes laikā ir bijušas manāmas svārstības procentos no IKP. Tajā pašā laikā tika novērots diezgan ilgstošs naftas cenu samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējiem nestabilajiem gadiem valstī.
Atcelt budžeta noteikumu
Vairāki eksperti atbalsta pieņemtās programmas noraidīšanu. Kā arguments tiek ierosināts, ka, palielinoties maksimālajam budžeta deficītam, līdzekļus šī pārsnieguma apmērā var izmantot ieguldījumiem valsts ekonomikā. Saskaņā ar Ekonomiskās attīstības ministrijas teikto, izaugsmes temps tiks ievērojami nostiprināts 2015. gadā, kad deficīts palielināsies no 1% līdz 1, 5 IKP (400 miljardi rubļu). 2014. gadā šis skaitlis, nepiemērojot noteikumu, varētu būt 1, 1% aplēstā 0, 5% vietā. Ieviestais uzkrāšanas režīms negatīvi ietekmē ne tikai valsts ekonomikas investīciju attīstību, bet arī valsts sociālās sfēras veidošanos. Daži analītiķi uzskata, ka dabas resursu pārvēršana finanšu izteiksmē (līdzekļu uzkrāšana kā ārvalstu parāda parāda vērtspapīru saistības valsts fondos) nav optimāla. Izmaksas, kas saistītas ar mūsu pašu infrastruktūras attīstību, ieguldījumiem ražošanas aktīvos (krājumu veidošana), veido atšķirīgu valsts ekonomikas sistēmu.
Krīzes laikā vairāki eksperti uzskata, ka uzlabota un diversificēta pašu ekonomiskā sistēma ir svarīgāka par ārvalstu parāda saistībām, un tās uzturēšanai var būt nepieciešami daudz mazāk līdzekļu.
