Bundestāgs ir Vācijas Federatīvās Republikas (Deutscher Bundestag) parlaments, vienpalātas valdības institūcija, kas pārstāv visas Vācijas tautas intereses. Tas tika izveidots kā Reihstāga pēctecis saskaņā ar 1949. gada likumu, un kopš 1999. gada tas atrodas Berlīnē. Pašlaik Vācijas parlamentu vada kristīgais demokrāts Norberts Lammerts, kurš ir amatā kopš 2005. gada 18. oktobra. Bundestāgs ievēl federālo kancleru, kurš ir Vācijas valdības vadītājs.
Funkcijas
Pēc savas politiskās struktūras Vācija ir parlamentāra republika, kurā Bundestāgs ir vissvarīgākā iestāde:
- Sadarbībā ar Bundesrātu viņš iesaistās likumdošanas darbībās, izstrādā un pieņem federālā līmenī dažādus likumus un konstitucionālos grozījumus. Viņš arī ratificē līgumus un pieņem federālo budžetu.
- Bundestāgs veic citu iestāžu leģitimizācijas funkcijas, tai skaitā balso par federālā kanclera amata kandidātu, kā arī piedalās federālā prezidenta un tiesnešu vēlēšanās.
- Tas pārrauga valdības darbību, kurai ir pienākums tai atskaitīties, kā arī kontrolē valsts bruņoto spēku pārvietošanos.
Atrašanās vieta
Pēc Vācijas atkalapvienošanās Bundestāgs pārcēlās uz Reihstāga ēku, kuru uzcēla 19. gadsimta beigās un rekonstruēja arhitekts Normens Fosters. No 1949. līdz 1999. gadam sanāksmes notika Bundeshauzā (Bonnā).
Ēkas, kurās atrodas parlamentam piederošie biroji, tiek uzceltas viena otrai blakus Spree upes krastā, un vācu valodā tās sauc par Polu-Lēbe-Hausu un Mariju-Elisabeti-Līderi-Hausu par godu diviem ievērojamiem demokrātu parlamentāriešiem.
Vēlēšanas
Vācijas parlamenta vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, izņemot gadījumus, kad notiek pirmstermiņa izbeigšana.
Bundestāgs ir parlaments, kura vēlēšanas notiek pēc hibrīdās sistēmas, tas ir, deputātus vienā kārtā ievēl vienādās daļās atbilstoši partiju sarakstiem un viena mandāta vairākuma apgabaliem. Bundestāga sastāvā ir 598 deputāti, no kuriem 299 tiek ievēlēti balsojot vēlēšanu apgabalos. Pilnvaras, ko partiju kandidāti ieguvušas tiešu vēlēšanu rezultātā (majoritāros apgabalos), pievieno šīs partijas deputātu sarakstam, ko aprēķina pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas.
Vācijas parlamenta vēlēšanās vairākuma elements nepiedalās vietu sadalījumā starp partijām, izņemot gadījumus, kad viena no partijām, kuras darbojas saskaņā ar vienmandāta sistēmu, saņem vairāk deputātu, nekā tas saņemtu, pamatojoties tikai uz partiju saraksta sistēmu. Šādos gadījumos partija var saņemt noteiktu skaitu papildu mandātu (Überhangmandate). Piemēram, 17. Bundestāgā, kas sāka darbību 2009. gada 28. oktobrī, ir 622 deputāti, no kuriem 24 ir papildu mandāti.
Parlamenta atlaišana
Federālajam prezidentam (Bundespräsident) ir tiesības izbeigt Bundestāgu divos gadījumos:
- Ja tūlīt pēc sasaukšanas, kā arī Vācijas Federatīvās Republikas kanclera nāves vai atkāpšanās gadījumā Bundestāgs nevar ievēlēt jaunu kancleru ar absolūtu balsu vairākumu (Vācijas pamatlikuma 63. panta 4. punkts).
- Pēc kanclera ierosinājuma, ja Bundestāgs pieņem negatīvu lēmumu par uzticības jautājumu, par kuru šis kanclers balso (68. panta 1. punkts). Šī situācija radās jau 1972. gadā kanclera Vilija Brendta un prezidenta Gustava Heinemana vadībā, kā arī 1982. gadā, kad kanclers bija Helmuts Kohls, bet prezidents Kārlis Karstens. Abos gadījumos balsošanas rezultātā kancleram tika liegta uzticība, pēc kura bija jāorganizē jaunas vēlēšanas. 1983. gada 16. februārī Satversmes tiesa atcēla lēmumu atteikties no uzticības.
Gerharda Šrēdera atkāpšanās
Pēc savas partijas sakāves reģionālajās vēlēšanās Ziemeļreinā-Vestfālenē 2005. gada 22. maijā kanclers Gerhards Šrēders paziņoja par nodomu balsot par pārliecību, lai prezidentam dotu "visas nepieciešamās spējas pašreizējās krīzes pārvarēšanai".
Kā jau varēja gaidīt, Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāgs atteicās uzticēties Gerhardam Šroederim (par: 151 balsis pret: 296 balsis, atturas: 148 balsis). Pēc tam kanclere iesniedza oficiālu petīciju par Bundestāga atlaišanu uz federālā prezidenta Horsta Köhlera vārda. 2005. gada 21. jūlijā prezidents izdeva dekrētu par parlamenta atlaišanu un noteica vēlēšanu datumu 18. septembrim - pirmajai svētdienai pēc skolas brīvdienām un pēdējai svētdienai, nepārsniedzot likumā noteikto 60 dienu termiņu. 23. un 25. augustā Satversmes tiesa noraidīja apelācijas, ko iesniegušas trīs mazas partijas, kā arī SPD vietnieces Jeļena Hofmane un Verners Šulcs no Zaļās partijas.
